4# es esmu sieviete

ELĪNA PLEŠŅA – VIENĀ SEZONĀ NO NEPLĀNOTI IEGĀDĀTA KVADRACIKLA LĪDZ NONĀKŠANAI UZ GODA PJEDESTĀLA

 

MANA NODARBOŠANĀS

„Katru nedēļas nogali pa mazam lidojumam.”

Ikdienā strādāju vairumtirdzniecības jomā, asistējot uzņēmuma direktoram un projektu vadītājiem, taču manu dzīvi piepilda vairākus simtus kilogramu smags hobijs – braukšana ar kvadraciklu. Viss iesākās, kad iepriekš neplānoti manā īpašumā nonāca kvadracikls.

Sākumā šad un tad savam priekam ar to devos līdzi draugiem, kuri jau brauca ar kvadracikliem, bet drīz sāku doties uz trasi patstāvīgi, kā arī pati sāku meklēt iespējas piedalīties sacensībās. Jāpiebilst, ka ļoti svarīga loma treniņos un sacensībās ir manam draugam, kurš arī aizraujas ar šo sporta veidu – braukšana kopā ir lielisks veids, kā pavadīt laiku. Par savu kvadracikla braukšanas sākumu uzskatu 2019. gada pavasari, kad sāku braukt regulāri. Sāku un tā arī aktīvi nobraukāju visu sezonu, kas ilgst līdz vasaras beigām. Šo dažu mēnešu laikā paspēju piedalīties 5 sacensībās Latvijā, 6 sacensībās Lietuvā un vēl arī Baltkrievijā – kā smejos, bija sajūta, ka neviens nekad nav redzējis, ka sieviete piedalās sacensībās ar kvadraciklu, mani fotografēja, filmēja, cilvēki nāca klāt un veltīja labus vārdus, tiku uzņemta kā zvaigzne. Patīkami! Baltkrievijā rezultātā ieguvu 3. vietu.

Kad sāku braukt, nekad nebiju cerējusi uz tik labiem panākumiem tik drīzā laikā. Pie sevis domāju, ka 1. sezonu pavadīšu iesildoties un pamazām iepazīstot tuvāk vidi, izzinot visas sacensību nianses... Tomēr viss izvērtās citādāk. „Eu, Elīna, Tu esi 3. vietā Latvijā, vai zināji?”: kādā vakarā man paziņoja draugi, kuri bija izpētījuši, kā man veicies sacensībās. Šķiet, ka tas bija pirmais moments, kad sapratu, ka braukšana ar kvadraciklu no izklaides pārtapusi par ko ievērojami nopietnāku. Tagad, kad sezona ir noslēgusies un rezultāti izziņoti, man ir 2. vieta kopvērtējumā Latvijā hobby klasē un 1. vieta Lietuvā dāmu klasē. Taču ar to nekas nebeidzas, jāturpina trenēties.

Kas ir tik foršs, braucot ar kvadraciklu? Adrenalīns un pašvērtības apziņa – braucot un gūstot panākumus, es saprotu, ka mēs, sievietes, ne tikai spējam sasniegt līdzvērtīgi augstus rezultātus vīriešiem, bet bieži varam pat vēl labāk. Šobrīd Latvijā esam četras dāmas, kas brauc ar kvadraciklu un piedalās sacensībās. Līdzās sacensību garam, braukšana ar kvadraciklu ir kvalitatīva laika pavadīšana cilvēku lokā, ar kuriem vieno kopīgas intereses. Mans bērnības sapnis ir kļūt par pilotu. Kamēr tiecos uz šī mērķa piepildījumu, „lidoju” ar kvadraciklu – katru nedēļas nogali vismaz daži nelieli lidojumi no mototrases uzkalniņiem.

 

MANI IKDIENAS IZAICINĀJUMI

„Jācenšas tikt pāri sev un saviem ieradumiem.”

Braucot ar kvadraciklu, pirmkārt, ir jāstrādā ar prātu – braucot cauri līkumam, „lasu” jau nākamo līkumu, lai izplānotu, kā to izbraukšu. Otrkārt, nemitīgi jāuztur sevi labā fiziskajā formā – muskuļos jābūt lielam spēkam, lai vadītu tik masīvu transporta līdzekli kā kvadracikls. Patiesībā tas nav viegli un prasa lielu izturību. Sacensībās brauciens ilgst vidēji 12–15 minūtes – lai noturētos vienlīdz labā līmenī visu šo laiku un spētu izrauties priekšā konkurentiem, sagatavotībai jābūt augstai. Visgrūtākie momenti ir karstākajās vasaras dienās, kad ārā ir +30 °C  un vēl papildus karsē sportista tērps un ķivere.

Šobrīd mani lielākie balsti un palīgi ir tētis un draugs, kuri palīdz gan sagatavoties treniņiem un sacensībām, gan veic kvadracikla apkopi pēc braucieniem. Jāsaka, ka sieviete viena pati šīs lietas nekad nevarētu paveikt. Jau iestumt kvadraciklu busiņā, lai dotos uz treniņu trasē, ir vesela procedūra, kur nepieciešams vairāk par divām rokām. Nākotnē, tiecoties uz izaugsmi, man būtu vajadzīgs treneris, kurš ierāda pareizu tehniku, kurai ir liela nozīme, ja vēlas kāpināt ātrumu. Bez zinoša trenera tehniku nav iespējams izkopt – īpaši, ja pierasts braukt tādā tempā un stilā, kā esi iesācis pašmācības ceļā. Arī man ir savi niķi, ko pati apzinos. Lai no tiem atbrīvotos, jācenšas tikt pāri sev un saviem ieradumiem.

Atrast laiku treniņiem ir izaicinājums. Tā kā sacensības notiek gan sestdienās, gan svētdienās visas vasaras garumā, treniņiem būtu jāizmanto darba dienas, taču tās ir aizņemtas darbā. Šosezon trenēties sanāca maz. Darba dienu vakaros pa, manuprāt, lieliskāko trasi Latvijā – Pīlādžu mototrasi Stelpē, izbraucu maksimums divas reizes nedēļā. Taču pietiek kaut vai ar 20 minūtēm, lai justos fiziski un psiholoģiski gatavāka sacensībām nedēļas nogalē. Svarīgs ir sistemātisks darbs. Pēc sacensībām svētdienas vakarā nogurums ir nenormāls, taču nākamajā dienā sākas jauna darba nedēļa, kam jābūt gatavai.

Varu droši teikt, ka nekad nepadodos un pieņemu visus izaicinājumus. Saucu sevi par kārtīgu cīnītāju. Tomēr reizēm, kad uznāk dusmas vai kāds vājuma brīdis, man palīdz idejas, ko laika gaitā esmu uzgājusi un sapratusi, ka tās mani iedvesmo un spēcina:

„Izvēlies tās kaujas, kuras ir gana lielas, lai būtu nozīmīgas, un gana mazas, lai tās būtu iespējams uzvarēt!” 

 „Cilvēks, kurš pārvieto kalnus, sāk ar mazu oļu nešanu.”

 „Ir vienkārši jāiemācās mīlēt, un tad iespējas kļūs neierobežotas, vēlmes piepildīsies, ja vien būsi tās noformulējis ar mīlestību, nevienu nemānīsi, neskaudīsi, neapvainosies un nevienam ļaunu nevēlēsi... Viss ir tik vienkārši un tajā pašā laikā sarežģīti!”

 

MANI SKAISTUMA ATKLĀJUMI

„Esmu ļoti praktiska un priekšroku dodu minimālismam, tāpēc starp visām draudzenēm parasti esmu pirmā, kas ir sapucējusies un gatava doties.”

Galvenais, kas man ir nepieciešams ikdienā, kā arī obligāti pirms un pēc sacensībām – trekns sejas krēms un lūpu balzams. Man ir izteikti sausa un jutīga āda, kas asi reaģē ne tikai uz temperatūras svārstībām un vēju, bet arī smiltīm, kas brauciena laikā uzvirmo gaisā, un ķiveres rīvēšanos gar sejas ādu. Sasprēgā arī lūpas, tāpēc otrs obligātais ādas kopšanas līdzeklis ir lūpu balzams. Man vienmēr ir līdzi EOS lūpu balzams, savukārt no krēmiem esmu iecienījusi Biotherm mitrinošos līdzekļus.

Runājot par dekoratīvo kosmētiku, esmu minimālisma piekritēja. Ikdienā man ir vajadzīgs mitrinošs tonālais krēms (jāatzīst, ka tonālie krēmi mēdz sausināt ādu, tāpēc atrast piemērotu nav vienkārši), acu laineris un skropstu tuša. Draudzene man vārda dienā uzdāvināja Lancôme tušu, ko sākumā īsti nepieņēmu, bet, pamēģinot vairākas reizes, iemīlēju un tagad tā ir mana favorīte. Savukārt, tuvāko dienu laikā atvēršu Smashbox SuperFan skropstu tušas tūbiņu, lai iepazītu to.

Manā kosmētikas maciņā ir arī lūpu spīdums no Yves Saint Laurent un lūpu zīmulis, taču jāsaka, ka krāsotas lūpas noteikti nav mana ikdienas izvēle. Īpaši rezervēti izturos pret sarkaniem lūpu krāsas toņiem, kas pievērš uzmanību.

Braucot ar kvadraciklu, dekoratīvo kosmētiku nelietoju, ja nu vienīgi kādreiz uzlieku laineri skatiena akcentēšanai. Patiesībā, tas nemaz nav iespējams, jo sviedri, vējš un smiltis kosmētiku izsmērē un traucē brīdī, kad maksimāla uzmanība jāpievērš braucienam.

Tā kā mani mati ir dabīgi taisni, es neveltu daudz laika to veidošanai. Vasarā bieži vien izmazgāju un eju ārā vēl mitriem matiem, zinot, ka tie izskatīsies labi dabīgi izžuvuši. Mans atklājums ir Biosilk 3-in-1 matu kopšanas līdzekļi ar kokosriekstu eļļu. Tie ir ļoti ērti lietojami (šampūnu var izmantot arī kā dušas želeju, bet serumu arī kā ķermeņa losjonu). Regulāri lietoju eļļas matu kopšanai – šobrīd tā ir CHI Black Seed melno ķimeņu eļļa.

No smaržām ikdienā lietoju Yves Saint Laurent Black Opium vai Carolina Herrera Good Girl, bet īpašos gadījumos Dior J’adore.  

 

NOVĒLU TEV

Novēlu katrai sievietei rast prieku ikdienišķās lietās, un neaizmirst par savu skaistumu ne tikai ārēji, bet strādāt pie tā arī iekšēji.

Komentāri

Vārds
 
Komentārs:
Виктор 2019-10-23 19:41:19
Перезвоните мне пожалуйста по номеру. 8 (953) 345-23-45 Виктор.