Reliquia

UNUM Reliquia

(Smaržu ekstrakts)

Reliqvia
Atstāju to, kas paliek
Reliqvia cēlies no latīņu darbības vārda „relinquo“ – „es palieku“. Latīņu termins „reliquiae“ un grieķu „λείψανα“ parasti tiek saprasts kā „tas, kurš paliek“, paliekošais.
Kristietībā relikvija – ļoti nozīmīgs savu īpašību dēļ reliģisks objekts. Tās var būt Kristus, Jaunavas Marijas vai citu svēto ķermeņa daļas vai priekšmeti, kas kādreiz piederēja svētajiem. Filipo Sorčinelli aromāts Reliqvia, atgriež (pārceļ) mūs uz Senigalliju, uz īpašo, vēsturiskiem notikumiem un mākslasdarbiem bagāto Itālijas pilsētu, Kristus mocekļa relikviju glabātavu - „Sv. Krusta baznīcu“ – vienu no Itālijas baroka stila šedevriem. Šo lūgšanu namu 1608. gadā uzcēla „Sakramenta un Svētā Krusta brālība“, kura joprojām vēl darbojas, bet Filippo ir tās daļa un pilda ērģelnieka un mākslas vadītāja pienākumus. Reliqvia stāsta par apzeltītas koksnes sienu rotājumiem, skaistiem kokgriezumiem, reljefiem grebumiem, un vīraka mākoņiem, kas aizpeld līdz lielajam altārim – gluži kā zelta izšuvumam kura vidū atrodas mirušā Kristus statuja. Neparastais mākslasdarbs – 17 gs. koka altāris, tiek parādīts tikai reizi gadā. Filippo sinestētiski* cenšas ierāmēt šo Federico Barocci altāri „Kristus aiznešana uz kapavietu“, vienu no skaistākajiem Urbīno pilsētas mākslinieka meistardarbiem, kas tika radīts 1582. gadā.
Tātad, Reliqvia ir tikšanās vieta, kurā atdzimst atmiņas par sen aizgājušo laiku, bet kļuvušais par „izcilu un autentisku zeltu“ aromāts ir neuzpērkamības paziņojums.

Reliqvia ir Kristus Ciešanu nagla, kūdrots vīraks no izcilajiem un svētajiem laikmetiem.
Svētuma nav, ja ļaudis to neatzīst, nepadara to īpašu savos rituālos.

HARMONISKA EVOLŪCIJA
Augšējā nots: pačūlijas, vīraks, kašmirkoks, Gvajaka koks, sandalkoks.
Sirdsnots: apelsīnkoka ziedi, savvaļas priede, krustnagliņas, mastikas pistācija, Amyris
Bāzes nots: Elemi, saldais apelsīns, upenes, muskatrieksti, dūmi, tabaka