Sāc pavasari ar rūpēm par savu veselību!

Atsākoties siltajam laikam ir īstais brīdis, lai pēc nogurdinošās ziemas uzņemtu papildus vitamīnus un atsāktu sportiskās gaitas. Nereti vitamīnu trūkums saistāms ar sliktiem ēšanas paradumiem vai biežu slimošanu, tāpēc apskatīsim dažus no  vitamīniem un uztura bagātinātājiem, kas jau ir nopērkami Douglas e-veikalā, kas palīdzēs atjaunot veselību un ar možu sparu doties pretī vasarai!

Der zināt! Kā izvairīties no KRAMPJIEM KĀJĀS

Krampji kājās ir diezgan izplatīta parādība. Tie rodas, savelkoties kāju muskuļiem un palēninoties asins cirkulācijai. Nereti tieši pacienti ar cukura diabētu cieš no muskuļu krampjiem kājās – tie bieži parādās naktīs vai rīta agrumā. Krampji traucē miegu un rada diskomfortu rītos, sabojājot arī jaunās dienas sākumu. Ne viens vien aizdomājas, kādi ir biežo krampju cēloņi un kā no tiem izvairīties!

Kāds ir biežo krampju cēlonis

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēkam vispār rodas krampji, ir nepietiekama B vitamīna un magnija trūkums organismā. B grupas vitamīni nodrošina normālu vielmaiņu nervu šūnās un normalizē nervu impulsu plūsmu kāju nervos. Savukārt magnijs veicina muskuļu atslābināšanas spēju. Magnija rezerves atrodas kaulos, muskuļos un mīkstajos audos. Tieši pētījumos noskaidrots, ka 14-38% pacientu ar 2. tipa diabētu organismā magnija daudzums ir samazināts. Lai gan magnija noteikšana laboratorijā nav sarežģīta, šo izmeklējumu pacientiem nosaka reti. Magnija trūkumam ir vairāki iemesli – pacientiem ar 2. tipa diabētu magniju izvada no organisma pastiprināti: pirmkārt ar urīnu, otrkārt, diabēta pacientiem nereti ir gremošanas un vēdera izejas traucējumi, kā arī magnijs sliktāk uzsūcas no zarnu trakta, treškārt, arī insulīna deficīts un rezistence pastiprina magnija daudzuma pazemināšanos organismā. Vīriešiem ikdienā vajadzētu uzņemt 400-430 mg un sievietēm: 310-360 mg brīvā magnija.

Kādus magnija preparātus izvelēties

Labi sabalansētā, magniju saturoša uztura bagātinātajā jābūt 100% tīram, dabiskam magnija hidroksīdam, kas ir iegūts no dabiskiem avotiem piemēram Nāves jūras, B6 un E vitamīniem, kas paātrina magnija uzsūkšanos un stimulē asins cirkulāciju muskuļos, tādejādi pastiprinot magnija efektivitāti. Ir jāuzsver arī tas, ka šiem uztura bagātinātājiem nav jāsatur nekādas mākslīgas krāsvielas, konservanti, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas un saistvielas. Tiem jābūt pilnīgi tīriem un dabiskiem produktiem ar brīvā magnija saturu virs 300 mg diennaktī, kas garantē ātru iedarbības efektu.

Magnija priekšrocības ādai

Vai zināji, ka magnijs palīdz ne tikai uzlabot fizisko veselību, bet palīdz arī cīņā pret pūtītēm?

Daudzi dermatologi bieži runā par noteiktu minerālvielu un vitamīnu trūkumu un to iespējamo ietekmi uz pūtītes parādīšanos ne tikai uz sejas, bet uz visa ķermeņa. Magnijs ir minerāls, kas gandrīz ir savas klases priekšgalā, kad jāapspriež tā dažādie ieguvumi ķermenī kopumā un tieši sejas ādai.

Starp minerāliem magniju bieži salīdzina ar D vitamīnu. Magnijs ir ceturtais biežākais minerāls cilvēka ķermenī. Tas dod vairāk enerģijas ķermeņa šūnām, palielinot adenozīna trifosfāta molekulas veidošanos. Pētnieki atkārtoti ir novērojuši magnija piedevas pozitīvos rezultātus migrēnas, fibromialģijas, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, vispārējās mirstības samazināšanai un pat novecošanās kavēšanai.

Magnijs ādai ir noderīgs, lai regulētu kortizola līmeni. Fitnesa stratēģiju arvien vairāk izmanto gan sportisti, gan vecāka gadagājuma cilvēki, un populāra ir arī peldēšana ūdenī, kas piepildīts ar magnija pārslām. Tāpat kā C vitamīns, mūsu ķermenis izmanto magniju, lai samazinātu un kontrolētu pārmērīgu stresa hormonu daudzumu asinsritē.

Pateicoties magnijam notiek paātrināta antioksidantu ražošana . Ir zināms, ka magnijs palielina glutationa ražošanu organismā, kas ir atbildīgs par šūnu atjaunošanos. Glutationa deficīts ir saistīts ar brīvo radikāļu pārslodzi. Šis minerāls ir vienkārši nepieciešams dzīvsudraba un citu smago metālu likvidēšanai, jo glutations ir antioksidants, kas tos var neitralizēt.

Magnijs ne tikai regulē kalciju, kāliju un nātriju. Tas ir nepieciešams šūnu veselībai un ir būtiska sastāvdaļa vairāk nekā 300 bioķīmisko funkciju veikšanai organismā.

D vitamīns. Cik profilaksei, cik ārstēšanai?

Pēc 2017. gada pētījuma datiem Latvijā iedzīvotāju interese par D vitamīnu salīdzinājumā ar 2011.–2012. gadu ir būtiski palielinājusies. Tika veikts apkopojumu un secināts, ka D vitamīna līmeni asinīs 2016. gadā vienā no lielākajām Latvijas laboratorijām pacienti noteica 5–7 reizes biežāk nekā iepriekš, kas ļoti priecē – iedzīvotāji ir zinoši un interesējas par veselību. Bet diemžēl pēc veiktā apkopojuma bija arī viens nepatīkams pārsteigums: lai arī D vitamīna līmeni pacienti nosaka daudzkārt biežāk, turpretī vidējais D vitamīna līmenis saglabājas zems (tikai ceturtdaļā nodoto analīžu rezultāts sasniedza normu). Iegūtie rezultāti netieši norāda, ka D vitamīns netiek lietots pietiekamā daudzumā, ja D vitamīna normālo līmeni asinīs sasniedz tik maz pacientu.

Kas jādara, lai sasniegtu un pēc tam arī uzturētu optimālu D vitamīna līmeni?

Saules gaisma jeb ultravioletais starojums, protams, ir labākais un dabīgākais D vitamīna avots. Bet Latvijā ir daudz lietainu un mākoņainu dienu, kad saules ir maz, tāpēc vairāk nekā 85 % Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Lai nezaudētu iespēju iegūt D vitamīna labvēlīgos efektus, tikai uz saules gaismu nedrīkst paļauties! Ja D vitamīna līmenis asinīs nav pietiekams, D vitamīns jālieto papildus vai arī jābrauc dzīvot uz saulainākām vietām, piemēram, Austrāliju.

Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, tas jāuzņem ēdienreizes laikā, kā arī priekšroka ir kapsulām ar eļļas šķīdumu vai eļļas veidā!